Ēšanas traucējumu atpazīšana to saknē

Pazīmes, kam nekavējoties jāpievērš uzmanība

– maltīšu izlaišana un atrunas, lai neēstu

– ēšana vienatnē vai slepus

– pēkšņa striktas veģetāras vai vegānas diētas ievērošana

– pārmērīga koncentrēšanās uz veselīgu uzturu

– konstanta nespēja izvēlēties, ko ēst vai ko iegādāties veikalā

– milzīgs šķidai paruma patēriņš vai tieši pretēji – netiek dzerts tikpat kā nemaz

– tiek ēsts tikša gatavots ēdiens nevis tas, ko ēd pārējā ģimene

– pārēšanās lēkmes ar lielu saldumu, miltu izstrādājumu un treknu produktu patēriņu

– atteikšanās no iepriekš iecienītām sociālām aktivitātēm

– bieža svēršanās un skatīšanās spogulī, lai meklētu nepilnības

– nepārtraukta sūdzēšanās par lieko svaru un cenšanās svaru samazināt

– uztura bagātinātāju lietošana, lai samazinātu svaru

– ēšanas laikā iešana uz tualeti, lai izvemtu apēsto

– mutes dobuma problēmas, zobu emaljas zudums no regulāras vemšanas

– nomāktība, riebums, kauns vai vainas apziņa par saviem ēšanas paradumiem

– pārmērīga nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm

u.c.

Riska faktori

Dzimums. Sievietēm (meitenēm) statistiski ēšanas traucējumi ir daudz biežāk nekā vīriešiem (zēniem).

Vecums. Pusaudžu vecums un 20+ gadi ir tas vecuma posms, kad ēšanas traucējumi visbiežāk uzliesmo. Tie var parādīties arī bērniem jaunākiem par 10 gadiem. Atkārtoti uzliesmojumi ir iespējami jebkurā vecuma posmā.

Ģimenes slimību vēsture. Ja kādam ģimenes loceklim ir bijuši ēšanas traucējumi, risks ievērojami pieaug.

Mentālie veselības traucējumi. Ja ir depresija, trauksme vai obsesīvi kompulsīvi traucējumi, ēšanas traucējumiem ir ļoti labvēlīga augsne attīstīties.

Diētas ievērošana (vai nu pats jaunietis ievēro diētu vai arī kāds no vecākiem). Uzslavas un komplimenti, kas nāk komplektā ar svara samazināšanu, var veicināt pārmērīgu koncentrēšanos uz uztura ierobežošanu un pāriet ēšanas traucējumos.

Stress. Studiju uzsākšana, pārvākšanās, šķiršanās (gan personīga, gan vecāku šķiršanās), tuva cilvēka zaudējums un citas stresa pilnas situācijas būtiski palielina ēšanas traucējumu rašanos.

Specifiskas jomas. Aktieriem, modeļiem, dejotājiem un sportistiem ir lielāks risks ciest no ēšanas traucējumiem, jo viņu profesija uzliek papildus stresu par izskatu un svaru.

Ļoti prasīgi un kontrolējoši vecāki, vai arī tādi, kas nesniedz bērnam nepieciešamo uzmanību. Abas galējības var veicināt ēšanas traucējumu rašanos.

Cēloņi

Ne jau visiem, kas sasniedz pusaudžu vecumu, kam ir šķīrušies vecāki vai kas uz brīdi izdomā ievērot diētu, attīstās ēšanas traucējumi. Kāpēc, vienus šie traucējumi skar, bet citus, tādā pašā situācijā, ne, līdz galam nav skaidrs.

Daļēji to skaidro ar ģenētiskām atšķirībām, it īpaši, ja ģimenes slimību vēsturē ir gadījumi ar ēšanas traucējumiem vai citiem psihiskiem traucējumiem.

Tāpat arī psiholoģsikajai un emocionālai veselībai ir nozīme. Ja indivīdam ir zems pašvērtējums, izteikts perfekcionisms, impulsīva daba un apgrūtināta attiecību veidošana, ēšanas traucējumiem jau ir sagatavota laba augsne.

Sabiedrībā valdošie uzskati arī tiek uzskatīti par vienu no cēloņiem. Veiksme un vērtība bieži vien tiek asociēta ar tieviem, skaistiem cilvēkiem. Apkārtējo spiediens un mēdiju veidotais maldīgais priekšstats tikai pielej uguni vēlmei būt tievam.

Sekas

Atkarībā no tā, cik ļoti ielaisti ir traucējumi un cik labi tie padodas ārstēšanai, arī seku smagums ir mainīgs. Jo ātrāk problēma tiek adresēta, jo mazāk pacientam būs jācieš no slimības sekām nākotnē.

– nopietnas veselības problēmas

– augšanas un attīstības problēmas

– depresija, trauksme un citi psihiskās veselības traucējumi

– suicidālas domas vai uzvedība

– sociālās un attiecību problēmas

– problēmas skolā vai darbā

– narkotisku vielu un alkohola pārmērīga lietošana

– nāve

Leave a Reply