Ēšanas traucējumu ārstēšanas komplekts

Veiksmīgas ārstēšanas komplekts

Psihiatrs – psihoterapeits. Šis speciālists (vai nu vienā personā vai atsevišķi) ir pamatu pamats, tāpēc ir ļoti svarīgi ir atrast psihoterapeitu, kas palīdzēs pacientam labāk saprast sevi un apkārtējos, un mazinās trauksmi, bailes, depresiju un citus garīgus traucējumus.  Psihiatra uzdevums ir nozīmēt/koriģēt medikamentozo terapiju.

Ēšanas traucējumu pacienti psihoterapijai padodas negribīgi, bet tas nenozīmē, ka tā nav nepieciešama. Bez psihoterapeita palīdzības atveseļoties būs grūti (teiktu, ka pat neiespējami).

Uztura speciālists. Uztura speciālists ir must have persona, lai veicinātu ātrāku un veselīgāku atlabšanu. Lai arī pacientiem liekas, ka viņi par uzturu zina visu, patiesībā viņu zināšanas neatbilst reālajai situācijai un nāk tiem tikai par sliktu.

Ja jūs meklējat palīdzību privāti, svarīgi ir doties pie tāda uztura speciālista, kas ir specializējies ēšanas traucējumu gadījumos. Šeit nebūs vajadzības pēc speciālista, kas tikai ieteiks, kā veselīgāk veidot maltītes un cik daudz spinātu ikdienā jāapēd. Mans uzdevums ir mazināt pacienta nepamatoto trauksmi un bailes no produktiem, stabilizēt pacienta svaru un rūpīgi sekot līdzi atlabšanas procesam, izķerot pazīmes, kas var liecināt, par pacienta iespējamo atgriešanos pie jau ierastajiem rīcības modeļiem. Man gribētos domāt, ka nu jau  tas ir skaidrs, ka uztura speciālists ir absolūti nepieciešams, lai palīdzētu pacientiem atlabt, taču Latvijā situācija ir tāda kā ir.

Fizioterapeits, kas specializējies ĒT gadījumos vai deju kustību terapeits. Par deju kustību terapeitu pirms pāris gadiem nebiju pat dzirdējusi, taču prakse rāda, ka tas ir lielisks papildinājums ārstniecības komandai. Ar fizioterapeita vai deju kustību terapeita palīdzību pacienti sāk apzināties savu ķermeni, izjust to un pieņemt. Tiek strādāts ar emocijām un ķermeņa valodu. Lieki piebilst, ka ĒT pacientiem ir izmainīta sava ķermeņa uztvere, kas ļoti traucē tiem atlabt.

Arī citi speciālisti – piemēram, mākslas terapeits, mūzikas terapeits, var būt noderīgs papildinājums ārstniecības komandai. Jo vairāk un dažādāku atbalstu pacients saņems, jo vieglāk viņam būs atgriezties normālā dzīvē.

Atveseļošanās ilgums

Kā jau varat nojaust, tas ir stipri atkarīgs no katra gadījuma. Taču atveseļošanās ilgums noteikti ir mērāms mēnešos, pat gados. Var stabilizēt situāciju jau pēc pāris mēnešiem, taču tas galīgi nenozīmē, ka problēma ir atrisināta. Bieži vien ēšanas traucējumi pāriet citā neveselīgā uzvedībā – pārmērīgā sportošanā, atkarībā no attiecībām utt.

Dažreiz pacientiem šķiet, ka nu jūtas labi un vairs nav vajadzības apmeklēt speciālistus. Taču, pie pirmā uzlabojuma nedrīkst pieņemt, ka viss ir nokārtots. Gandrīz ar simtprocentīgu pārliecību varu teikt, ka pēc laika sekos problēmas. Jo ilgāks un pamatīgāks ir darbs ar speciālistiem, jo labvēlīgāks ir iznākums un kvalitatīvāks, baudāmāks atveseļošanās process.

Ēšanas traucējumi ir mentāla saslimšana, tāpēc, iepriekš nav iespējams paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ārstēšanās. Apkārtējiem un tuviniekiem vajadzētu būt saprotošiem un atbalstošiem, un neprasīt no pacienta neiespējamo – atveseļoties ātrāk nekā to var izdarīt.

Kur meklēt palīdzību

Diemžēl, Latvijā nav specializētu stacionāru pacientiem ar ēšanas traucējumiem. Jauniešus stacionē Gaiļezera bērnu slimnīcā, bet pieaugušos citu slimnīcu psihiatriskajās nodaļās. Es nevēlos taisīt antireklāmu valsts veselības aprūpei, kuru saņem jaunieši ar ēšanas traucējumiem, bet, goda vārds, nevienam to nenovēlu. Lielas atšķirības starp to, kā slimnīcā izskatījās pirms 15 gadiem, kad pati tiku tur stacionēta, un kā viss notiek šodien, nav.

Trūkst strādāt gribošu speciālistu (jo algas ir tādas, kādas viņas ir), kā arī finanses, lai telpas padarītu mājīgākas. Un par ēšanu vai svēršanos man vispār pat negribas sākt runāt. Ēšanas traucējumu gadījumos tie ir ļoti sensitīvi jautājumi, bet slimnīcā nekā īpaši tiem pieiets netiek. Uztura speciālists?  It kā esot, taču ir absolūti nelietderīgs, jo runā vispārīgi par veselīgu uzturu. Ir ļoti svarīgi, ka ir nevis jebkāds uztura speciālists (bez pārmetuma kolēģiem), bet gan tāds, kas saprot ēšanas traucējumu specifiku. Citādāk, uztura speciālists, labu gribēdams, var tikai veicināt ēšanas traucējumu attīstību.

Atlabšanas procesā būtu nepieciešams pacientus lielāko daļu laika nodarbināt (ne fiziski), lai to domas nav tikai pie ēdiena, svara un citām problēmām. Tikpat nozīmīgi ir laiku pavadīt svaigā gaisā. Taču, visnozīmīgāk, ir saņemt kvalitatīvu, iejūtīgu un atbalstošu psihoterapiju. Domāju, ka jau sapratāt, ka slimnīcā tā visa tur trūkst. Tomēr, ja stāvoklis ir kritisks, slimnīcā var palīdzēt izglābt pacienta dzīvību. Kad stāvoklis būs stabilizēts, vienmēr ir variants meklēt palīdzību kur citur.

Ja vien ir iespēja, iesaku meklēt palīdzību privāti. Tam, protams, ir nepieciešamas finanses, bet par ārstēšanas kursa intensitāti var vienoties individuāli, atbilstoši situācijai, un tādā veidā izmaksas samazināt.

Daži no variantiem LV:

vivendicentrs.lv

bkus.lv

arstipsihoterapeiti.lv

Leave a Reply