Tējas spēks.

Ar tēju ir līdzīgi kā ar kafiju – vieni to dzer vairākām krūzēm dienā, savukārt citi to nedzer nemaz. Un šoreiz runa ir par īsto tēju, kas nāk no Camellia sinensis jeb tējas krūma. Mūsu zālīšu uzlējumus par tējām, teorētiski, nemaz nevar saukt.

Vai jūs zinājāt, ka gan zaļā, melnā, baltā un dažādas citas tējas nāk no viena auga, bet atšķiras tikai izmantotās auga daļas un to apstrāde? Piemēram, melnā tēja tiek iegūta arī no dažāda izmēra tējas auga lapiņām, kas tiek pakļautas oksidācijas procesiem, savukārt balto tēju iegūst no jaunajiem dzinumiem (kuriem ir tādas kā baltas pūciņas) un tie netiek oksidēti – tos žāvē nelielā temperatūrā. Roibuš tēja jeb sarkanā tēja nāk no pavisam cita, Āfrikā augoša krūma, kas pieder pākšaugu dzimtai.

Tējas dzimtene ir Ķīna, kura arī ir lielākais tējas ražotājs visā pasaulē (vairāk kā 30 procentus saražo Ķīnā, un aptuveni 20 % Indijā). Latvijā mēs tēju neaudzējam un tējas dzeršanas tradīcijas mums diemžēl nav. Vismaz ne tādā izpratnē, kā tas ir Āzijas valstīs, Apvienotajā karalistē un citviet pasaulē. Arī iecienītākie tēju veidi atšķiras. Piemēram, Marokā dzer zaļo tēju ar piparmētru lapiņām un daudz cukura. Tibetā cieņā ir melnā tēja ar jaku sviestu un sāli. Apvienotajā karalistē iemīļota ir melnā tēja ar pienu, bet honkongieši tai labprātāk pievienojot iebiezināto pienu. Vislielākie tējas patērētāji izrādās ir indieši, kas dzer stipri saldu melno tēju ar pienu un dēvē to par chai. Savukārt Japānas kultūrā tējai ir īpaša loma, un tur notiekošās tējas ceremonijas nav pielīdzināmas nevienai citai valstij. Biežāk lietotā tēja Japānā ir pulverizēta zaļā tēja jeb matcha. Arī Ķīnā populārākā ir zaļā tējā. Kuru tēju visvairāk dzer Latvijā? Melno, zaļo vai tomēr mūsu pašu zālīšu uzlējumus? Visticamāk, ka dzertas tiek visas. Cik daudz dzert, kāpēc vispār dzert, kādos gadījumos nevajadzētu un kura galu galā ir labāka, tam vajadzētu tapt kaut nedaudz skaidrākam pēc šī raksta izlasīšanas.

Tējas ietekme uz veselību

Lai arī zaļā tēja ir izpelnījusies lielāku uzmanību nekā melnā tēja, tās abas var labvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību. Tējas lietošana uzturā palielina modrību, uzlabo produktivitāti un smadzeņu darbību. L- teanīns (aminoskābe) kopā ar kofeīnu ir tie, kas ir atbildīgi par tējas labvēlīgo ietekmi uz smadzeņu darbību un trauksmes mazināšanu.(5,6) Tēja var palīdzēt pie ķermeņa masas samazināšanas (11), taču tad bez fiziskām aktivitātēm neiztikt. Tā ir izrādījusies noderīga arī pie fizisko sniegumu uzlabošanas, un var palīdzēt atvairīt hroniskas slimības, tai skaitā Alcheimera un Parkinsona slimību (13). Dzerot 2 un vairāk tasītes dienā ir novērots arī mazāks sirds asinsvadu slimību risks (12). Tiem, kuriem aktuāla ir holesterīna līmeņa samazināšana, tēja var palīdzēt samazināt zema blīvuma holesterīnu, un paaugstināt augsta blīvuma jeb labo holesterīnu (14).

Īpaši pētīta ir zaļās tējas aizsargājošā ietekmē saistībā ar vēzi. Kādā apjomīgā Āzijā veiktā pētījumā konstatēts, ka sievietēm, kas regulāri dzēra zaļo tēju, bija mazāks kolorektālā vēža risks. (8) Tāpat ir atrasta saikne starp regulāru zaļās tējas patēriņu un samazinātu krūts vēža risku. (10) Pētījumi par zaļās tējas antioksidantiem turpinās, un tiek pētīts kā tos varētu kombinēt ar  vēža ārstēšanu. (9)

! Ja mērķis ir iegūt ārstniecisku efektu, tad vairāk jālūko pēc zaļās tējas ekstrakta, kur viss tējas labums būs koncentrētā veidā. Taču, arī profilaktiska efekta nodrošināšanai, tējas dzeršanai jākļūst par regulāru ikdienas sastāvdaļu.

Antioksidanti

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tēja būtu jādzer, ir tās bagātīgais antioksidantu saturs. Daži tējas fanātiķi pat iesaka ūdeni aizstāt ar tēju, jo ūdens nesatur tējā esošos polifenolus. Lai arī tējas antioksidanti var nākt veselībai par labu, no ūdens tomēr atteikties nevajadzētu.

Tēja satur 10 reizes vairāk polifenolus (antioksidantus) nekā augļi un dārzeņi, kas cīnās ar brīvajiem radikāļiem. Jāteic, ka tējas gan satur cita veida antioksidantus nekā augļi, tāpēc tēju pret augļiem iemainīt nevajadzētu. Galvenie polifenolu pārstāvji ir tearubigīni, epikatehīni un katehīni. Pēdējie, un it īpaši epigallokatehīna gallāts, ir potenciāls pretvēža aģents, kas var palīdzēt kavēt vēža šūnu augšanu un veicināt to bojāeju (9).

! Tie, kas tēju iecienījuši dzert angļu stilā, vai tā, kā to dara Indijā, proti ar pienu, šādā veidā samazina kopēju antioksidantu kapacitāti. Kādā pētījumā tika atklāts, ka liesais piens to ietekmēja vairāk nekā parastais piens (1). Tāpēc, ja gribat uzņemt visu to labo, kas tējā ir, pienu atstājiet maliņā, vai arī izvēlieties treknu pienu.

Kofeīns

Tas nu ir neapšaubāms fakts, ka tēja, gluži tāpat kā kafija, satur kofeīnu. Zaļajā tējā tā būs mazāk, bet precīzu daudzumu pateikt ir grūti. Kofeīna saturs mēdz variēt no deviņiem līdz 50 miligramiem uz krūzi tējas. Savukārt melnajā tējā tā būs vairāk – sākot no 42 mg līdz pat 72 mg. Taču abos gadījumos kofeīna saturs ir mazāks nekā krūzē kafijas, kur tas ir aptuveni 140 mg. Espresso un mazais kapučīno vai latte satur 80 mg kofeīna. Salīdzinot ar kafijas dzērieniem, var šķist, ka tēja satur mazāk kofeīna, taču patiesībā tā nav. Ja mēs ņemtu 3 tējkarotes tējas un 3 tējkarotes kafijas, tad tējā būtu vairāk. Atslēga ir tajā, ka, lai pagatavotu tasi kafijas, mēs ņemam vismaz 2 tējkarotes kafijas, savukārt tējai pietiek tikai ar vienu.

Biežāk kofeīns izskan ar negatīvu noskaņu, taču patiesībā tā tam nebūtu jābūt. Tas piedalās smadzeņu darbības uzlabošanā, kā arī uzlabo garastāvokli, reakciju un atmiņu. Ir dzirdēts, ka kofeīns veicina dehidratāciju, taču, uzņemot līdz 400 mg kofeīna dienā, tas netika pierādīts (4).

Fluors

Fluors ir minerālviela, kas nelielos daudzumos ir nepieciešama gan mūsu kauliem, gan zobiem. Taču pārmērīga fluora uzņemšana var izsaukt dažnedažādas veselības problēmas ieskaitot locītavu sāpes, muskuļu vājumu, osteoporozi, trauslus zobus un citas problēmas. Viena no pirmajām pazīmēm ir balti un bēši pleķi uz zobiem. Pieaugušam cilvēkam nevajadzētu uzņemt vairāk par 3 – 4 mg fluora dienā, lai arī cilvēks spēj tolerēt līdz pat 10 mg.

Tējas augs uzkrāj fluoru augšanas procesa laikā un lielākās lapas satur vairāk fluora (10-20 reizes) nekā jaunie dzinumi. Tāpēc  svarīgi ir izvēlēties augstas kvalitātes tējas, jo tās iegūst no jaunajiem dzinumiem un lapiņām, attiecīgi, tajās ir mazāk fluora (3). Standartā melnā tēja satur mazliet vairāk (0.2 – 0.5 mg)  fluora nekā zaļā (0.3 – 0.4 mg). Taču tas ir atkarīgs no izmantotajām tējas auga daļām, un arī no novākšanas metodes. Ja tēju novāc ar rokām, tad var vieglāk kontrolēt, kuras lapas nonāks galaproduktā.

Kādā britu pētījumā, pētot 38 lielveikalos nopērkamās tējas, atklājās, ka lētie tēju maisījumi saturēja daudzreiz vairāk fluora nekā augstākas kvalitātes tējas. Fluora daudzums litrā tējas variēja no 3.6 līdz teju 8 mg. Vidēji, 4 tasītes (1L) lētās lielveikala tējas, saturēja 4-6 mg fluora, kas jau pārsniedz dienas normu.(2) Un fluors jau nav tikai tējā! Tas ir arī jūras produktos, floru saturošās zobu pastās un var būt arī dzeramajā ūdenī.

! Ja nevarat atļauties vai negribat meklēt augstas kvalitātes tēju, droši var turpināt dzert arī to, kāda ir. Tikai nevajadzētu pārspīlēt ar daudzumu. No divām tasītēm dienām nekas jums nenotiks, bet ja dzersiet litriem (un regulāri) tad var parādīties problēmas. Īpaši jāuzmanās tiem, kas ievērojot atslodzes dienas dzer tikai tējas. Tad gan labāk izvēlēties augstākas kvalitātes vai bioloģiski audzētu zaļo tēju.

Kad tēja nebūtu vēlama

Tā kā tēja satur kofeīnu un tai piemīt enerģizējoša ietekme, to nevajadzētu dzert vakaros. Protams, tas attiecas tikai uz tiem cilvēkiem, kas ir jutīgi pret kofeīnu. Lai tēja netraucētu miega kvalitāti, var dzert bezkofeīna tēju. Labā ziņa, ka antioksidantu saturs tajā būs tāds pats.

Ja ir jau diagnosticēta anēmija vai dzelzs deficīts, nevajadzētu tēju dzert ēdienreizes laikā vai uzreiz pēc tās. Tējā esošie tannīni (antioksidanti) var kavēt dzelzs (arī cinka) uzsūkšanos. Tannīnu un kofeīna savienība var kavēt arī vara, magnija, mangāna, A un B grupas vitamīnu uzsūkšanos. Tādēļ prātīgāk tēju būtu dzert pusstundu pirms maltītes vai arī kādu stundu pēc. To pašu der ievērot arī pirms/pēc  uztura bagātinātāju lietošanas.

Tējas pagatavošana

Svarīgi ir tēju pagatavot pareizi. Melnās tējas apliešanai derēs arī verdošs ūdens, un tēju tajā var turēt no 2 līdz pat 5 minūtēm. Savukārt, lai pagatavotu zaļo tēju, ūdens ir mazliet jāatdzesē. Ideāla temperatūra ir ap 75-80 grādiem, un tējai jāievelkas vien 1 – 2 minūtes. Baltajai tējai var liet virsū vēl vēsāku ūdeni – aptuveni 65-70 grādus siltu.

Vislabāk tēju būtu dzert bez pievienota cukura. Ja saldumu tomēr prasās, tad pielieciet klāt medu, kad tēja jau padzisusi. Taču, tēju var lieliski iekļaut arī dažādu ēdienu receptēs – vienkārši aizstājot ūdeni. Sākot ar kokteiļiem un zupām, un beidzot ar pankūkām un sautējumiem! Vēl no tējas var pagatavot ārkārtīgi veselīgo tējas sēnes dzērienu. Tas saturēs gan vērtīgos polifenolus, gan arī probiotiskās baktērijas.

Izvēlies BIO !

Protams, kā tas ir ar jebkuru produktu, arī tēju labāk iegādāties no bioloģiskajām saimniecībām. Tajā būs gan mazāk fluora, gan arī izpaliks pesticīdu atliekas.

Antioksidantu kokteilis

Krūzīte pagatavotas augstas kvalitātes zaļās tējas

Banāns

Brokoļu dīgsti (kreses)

Saldētas krūmmellenes 

Čia sēklas

Visu liekam blenderī un blenderējam kādu minūti, līdz visas sastāvdaļas sajaukušās viendabīgā masā. Tad lejam glāzē un baudam. Šāds kokteilis ir īsta antioksidantu bumba, jo tiek kombinēti gan tējā, gan mellenēs esošie spēcīgie antioksidanti. Banāns piešķirs kokteilim saldumu, kā arī palīdzēs noslēpt brokoļu dīgstu garšu, savukārt čia sēklas palielinās kokteiļa šķiedrvielu daudzumu.

Atsauces:

1 – Nutr Res. 2010 Jan;30(1):14-20.

2 – http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0963996913000446

3 – J Agric Food Chem. 2004 Jul 14;52(14):4472-6.

4 –  http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1467-3010.2007.00665.x/full

5 – Asia Pac J Clin Nutr. 2008;17 Suppl 1:167-8.

6 – J Nutr. 2008 Aug;138(8):1572S-1577S.

7 – Am J Clin Nutr. 2008 Mar;87(3):778-84.

8 – Cancer Epidemiol Biomarkers Prev. 2007 Jun;16(6):1219-23.

9 – Apoptosis. 2014 Jan;19(1):1-18.

10 – Anticancer Agents Med Chem. 2014 Feb;14(2):290-5.

11 – J. Nutr. February 2009 vol. 139 no. 2 264-270

12 – J. Nutr. August 2008 vol. 138 no. 8 1548S-1553S

13 – CNS Neurosci Ther. 2008 Winter;14(4):352-65. 

14 – Cochrane Database Syst Rev. 2013 Jun 18;6:CD009934.

Leave a Reply